| Chapter 23 |
1 |
Un viss viņu pulks cēlās un aizveda Viņu pie Pilāta.
|
2 |
Un tie sāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: Mēs atradām, ka Viņš jauc mūsu tautu un ka Viņš aizliedz ķeizaram maksāt nodokļus un saka, ka Viņš ir Kristus - Karalis.
|
3 |
Un Pilāts jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja: Tu to saki.
|
4 |
Tad Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaužu pulkam: Es nekādas vainas neatrodu pie šī Cilvēka.
|
5 |
Un tie uzmācās viņam, sacīdami: Viņš kūda tautu, mācīdams visā Jūdejā, sākot ar Galileju līdz šejienei.
|
6 |
Bet Pilāts, dzirdēdams par Galileju, jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis.
|
7 |
Un uzzinājis, ka Viņš ir no Heroda apgabala, tas aizsūtīja Viņu pie Heroda, kas pats tanīs dienās bija Jeruzalemē.
|
8 |
Bet Herods, ieraudzījis Jēzu, ļoti priecājās, jo tas no seniem laikiem Viņu gribēja redzēt, jo daudz par Viņu bija dzirdējis, un cerēja no Viņa redzēt kādu brīnumu.
|
9 |
Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja, bet Viņš tam nekā neatbildēja.
|
10 |
Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi Viņu apsūdzēja.
|
11 |
Tad Herods ar saviem kareivjiem, viņu nonicinājis, izsmiekla dēļ apģērba Viņu baltās drēbēs un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.
|
12 |
Un tanī dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, jo iepriekš viņi bija ienaidnieki savā starpā.
|
13 |
Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu,
|
14 |
Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat;
|
15 |
Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis.
|
16 |
Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu.
|
17 |
Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot.
|
18 |
Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu,
|
19 |
Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā.
|
20 |
Un Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, atkal runāja viņiem,
|
21 |
Bet tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!
|
22 |
Bet trešo reiz viņš tiem teica: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Es nekādas vainas, kas pelna nāvi, pie Viņa neatrodu. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu.
|
23 |
Bet tie turpināja viņam uzmākties, skaļi kliedzot, pieprasīdami, lai Viņu sistu krustā; un viņu kliegšana pieņēmās.
|
24 |
Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu lūgumu.
|
25 |
Un viņš tiem atbrīvoja to, kas slepkavības un sacelšanās dēļ bija ieslodzīts cietumā, ko tie bija lūguši, bet Jēzu nodeva viņu iegribai.
|
26 |
Un kad Viņu veda, tie aizturēja kādu Sīmani no Kirēnes, kas nāca no laukiem, un uzlika viņam krustu, lai nes to Jēzum pakaļ.
|
27 |
Bet Viņam sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja.
|
28 |
Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ!
|
29 |
Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas.
|
30 |
Tad sāks runāt kalniem: gāzieties pār mums, un uz pakalniem: apklājiet mūs!
|
31 |
Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo?
|
32 |
Bet līdz ar Viņu tika vestidivi citi ļaundari, lai viņus nogalinātu.
|
33 |
Un kad tie nonāca vietā, kas saucas Kalvārija, tur tie sita Viņu un slepkavas krustā: vienu pa labi, otru pa kreisi.
|
34 |
Bet Jēzus sacīja: Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara. Un tie, dalot Viņa drēbes, meta kauliņus.
|
35 |
Un ļaudis stāvēja un skatījās; un priekšnieki kopā ar tiem izsmēja Viņu, sacīdami: Citiem Viņš palīdzēja, - lai glābj sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.
|
36 |
Arī kareivji, Viņu izsmiedami, nāca un sniedza Viņam etiķi,
|
37 |
Un sacīja: Ja Tu esi jūdu ķēniņš, tad glāb sevi!
|
38 |
Un bija arī virs Viņa uzraksts, rakstīts grieķu un latīņu, un ebreju valodā: Šis ir jūdu Ķēniņš.
|
39 |
Bet viens no tiem ļaundariem, kas bija piesists krustā, zaimoja Viņu, sacīdams: Ja Tu esi Kristus, tad glāb sevi un mūs!
|
40 |
Bet otrs atbildēdams norāja viņu un sacīja: Pats tu, būdams tanī pat sodā, nebīsties Dieva!
|
41 |
Jo mēs taču saņemam taisnīgi un pienācīgi par mūsu darbiem, bet Viņš nekā ļauna nav darījis.
|
42 |
Un viņš sacīja Jēzum: Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā!
|
43 |
Un Jēzus sacīja viņam: Patiesi, es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.
|
44 |
Bet bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai.
|
45 |
Un saule aptumšojās, un priekškars svētnīcā pārplīsa vidū pušu.
|
46 |
Un Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu.
|
47 |
Bet simtnieks, redzēdams to, kas notika, godināja Dievu, sacīdams: Patiesi, šis Cilvēks bija taisnīgs!
|
48 |
Un viss ļaužu pulks, kas bija klāt pie šī šausmu skata, redzot notikušo, sita savās krūtīs un atgriezās atpakaļ.
|
49 |
Bet visi Viņa pazīstamie un sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, to redzēdamas, stāvēja nostāk.
|
50 |
Un, lūk, viens vīrs, Jāzeps vārdā, būdams labs un taisnīgs cilvēks, kas bija pilsētas pārvaldes loceklis,
|
51 |
No Arimatejas, Jūdejas pilsētas, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, nepiekrita to lēmumiem un darbiem;
|
52 |
Šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas.
|
53 |
Un viņš tās noņēma un ietina audeklā, un ielika izcirstā kapā, kur vēl neviens nebija glabāts.
|
54 |
Un tā bija sagatavošanās diena, un sabats jau tuvojās.
|
55 |
Bet sekotājas sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, redzēja kapu un to, kā Viņa miesas tika noliktas.
|
56 |
Un atgriezušās, viņas sagatavoja smaržas un svaidāmās zāles, bet sabatu saskaņā ar bauslību tās pavadīja klusu.
|